Vai ilgtspējas pārskatiem var uzticēties, ja nav izsekojami to dati?

2025. gadā 69% FTSE 100 uzņēmumu koriģēja iepriekš publicētos klimata vai ilgtspējas rādītājus. Deloitte UK 2026. gada jūlijā publicētā analīze liecina, ka šādu uzņēmumu īpatsvars pieaudzis jau trešo gadu pēc kārtas. Kļūdu labojumi veidoja 20% no visām korekcijām, salīdzinot ar 26% iepriekšējā gadā. Siltumnīcefekta gāzu emisiju rādītāji veidoja 65% korekciju, un 44 no 59 uzņēmumiem, kas koriģēja emisiju datus, mainīja arī 3. tvēruma jeb Scope 3 emisiju rādītājus. Deloitte 2026. gada analīzē arī norādīts, ka 51 uzņēmums veica vairākas korekcijas.

Šie dati parāda, kāpēc ir svarīgi saprast korekciju iemeslus. Daļa izmaiņu saistīta ar precīzākiem datiem, pilnveidotu aprēķinu metodiku vai pārmaiņām uzņēmuma struktūrā. Citas novērš iepriekš pieļautas kļūdas. Pārskatīts rādītājs ne vienmēr nozīmē, ka sākotnējais bija nepareizs, taču lasītājam ir jāspēj saprast, kas un kāpēc ir mainījies.

Vai uzņēmums var izsekot rādītājam līdz sākotnējam avotam, izskaidrot tā aprēķinu un parādīt, kas laika gaitā mainījies? Tieši šāda izsekojamība palīdz pamatot ilgtspējas datu ticamību.

Šis izaicinājums īpaši labi redzams ESG pārskatos, jo tajos izmantotie rādītāji bieži apvieno informāciju no daudziem avotiem - rēķiniem, degvielas karšu pārskatiem, GPS ierakstiem, algu uzskaites un piegādātāju datiem.

Izsekojot vienam rādītājam no pirmā ieraksta līdz publicētajam pārskatam, kļūst skaidrs, kur rodas galvenās grūtības.

Kur sākas ilgtspējas rādītājs?

Tas sākas ar ierakstu, kas sākotnēji izveidots citam nolūkam.

Elektrības rēķins ļauj finanšu nodaļai veikt maksājumu. Degvielas kartes pārskats palīdz autoparka vadītājam saskaņot mēneša izdevumus. GPS ieraksts parāda transportlīdzekļa maršrutu. Algu uzskaites dati nepieciešami darbinieku atalgojumam.

Liela daļa ilgtspējas pārskatos izmantotās informācijas jau atrodas uzņēmuma ikdienas darbā izmantotajās sistēmās. Tā tiek uzkrāta, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību, nevis obligāti atbildētu uz jautājumiem par ietekmi uz vidi vai ilgtspējas rezultātiem.

Tā ir priekšrocība. Uzņēmumam bieži vien jau ir nepieciešamie dati, pirms tas sāk gatavot ilgtspējas pārskatu.

Grūtības sākas brīdī, kad informācija pārvietojas starp sistēmām un cilvēkiem.

Kas notiek ar datiem ceļā uz pārskatu?

Bieži vien tie nonāk izklājlapās.

PwC 2024. gada globālajā aptaujā par CSRD ieviešanu piedalījās 547 vadītāji un vadošie speciālisti. 59% respondentu par būtisku šķērsli ilgtspējas ziņošanai atzina datu pieejamību un kvalitāti. Savukārt 74% norādīja, ka datu apstrādei izmanto izklājlapas.

Līdz brīdim, kad rādītājs nonāk pie ilgtspējas vadītāja, tas var būt izgājis cauri vairākām nodaļām, no kurām katrai ir savi faili, darba kārtība un pieņēmumi.

Piemēram:

• Marta rēķina vietā tiek izmantots aprēķins, jo rēķins saņemts pēc pārskata sagatavošanas termiņa.
• Vērtība, kas norādīta kilovatstundās, tiek ievadīta kā megavatstundas.
• Objekts netiek iekļauts, jo tā skaitītāja rādījums saņemts par vēlu.

Tie ir ilustratīvi piemēri, taču tie parāda, kāpēc svarīgs ir viss ceļš no sākotnējā ieraksta līdz gala rādītājam. Aprēķinam vai korekcijai var būt pamatots izskaidrojums, taču tas var pazust, informācijai nonākot nākamajā izklājlapā.

Pēc gada cilvēks, kurš pārbauda pārskatu, var redzēt pašu skaitli, bet vairs neredzēt lēmumu, kas to ietekmējis.

Kāpēc divi cilvēki var iegūt atšķirīgus rezultātus?

Tāpēc, ka aprēķinu ietekmē ne tikai dati, bet arī izmantotās definīcijas.

Kuri transportlīdzekļi jāiekļauj pārskata tvērumā? Vai jāiekļauj nomātās automašīnas? Ja noliktava iegādāta jūnijā, vai tās emisijas jāskaita par visu gadu vai tikai par periodu pēc iegādes? Vai ar jēdzienu “darbinieks” saprot darbinieku skaitu vai pilna laika ekvivalentu?

Pat rūpīgi strādājot ar vieniem un tiem pašiem ierakstiem, divi cilvēki var iegūt atšķirīgus kopsavilkumus, ja izmanto atšķirīgas definīcijas.

Līdzīga problēma novērojama ārējos ESG reitingos. Floriana Berga, Juliāna Kēlbela un Roberto Rigobona pētījumā tika analizēti sešu ESG reitingu aģentūru vērtējumi. Pētījums parādīja, ka 56% atšķirību starp reitingiem izskaidroja mērīšanas pieeju atšķirības, 38% - atšķirīgs vērtēšanas tvērums, bet 6% - kritērijiem piešķirtais svars. MIT Sloan pētījumā par ESG reitingu atšķirībām skaidrots, kā atšķirīgas mērīšanas pieejas var radīt atšķirīgus viena uzņēmuma vērtējumus.

Šis pētījums analizēja atšķirības starp reitingu aģentūru vērtējumiem, nevis kļūdas uzņēmumu ilgtspējas pārskatos. Tomēr tas labi ilustrē, kā dažādas mērīšanas pieejas var radīt atšķirīgus secinājumus par vienu un to pašu uzņēmumu.

Ja informācijas trūkst, reitingu aģentūras var izmantot arī aizstājējdatus - citus rādītājus, ar kuriem mēģina novērtēt trūkstošo informāciju.

Uzņēmumiem, kas ziņo par siltumnīcefekta gāzu emisijām, GHG Protocol Corporate Standard uzsver pārskatāmības un konsekvences nozīmi. Standarts paredz skaidru audita izsekojamību un dokumentētas izmaiņas datos, aprēķinu robežās un metodēs.

Princips ir vienkāršs: ja rādītājs mainās, arī izmaiņu iemeslam un ietekmei jābūt redzamai.

Kā izskatās izsekojams rādītājs?

Katram pārskata rādītājam jābūt saistītam ar trim lietām: atbildīgo, avotu un vēsturi.

Atbildīgais. Ir zināms, kurš atbild par datu kopu, var izskaidrot, ko tā ietver, kādas definīcijas tiek izmantotas un kā tiek risināti izņēmuma gadījumi.

Avots. Rādītāju var izsekot līdz sistēmai vai ierakstam, kurā tas sākotnēji radies. Kur iespējams, dati tiek iegūti automātiski pēc noteikta grafika, nevis manuāli pārkopēti starp izklājlapām.

Vēsture. Komanda var noskaidrot, kā rādītājs aprēķināts, kādi pieņēmumi izmantoti un kas mainījies starp pārskata periodiem. Ideālā gadījumā no kopsavilkuma informācijas panelī var atvērt pamatierakstus un noskaidrot korekcijas iemeslu.

Šeit savu lomu iegūst automatizācija un biznesa datu analītika - tieši šādā secībā.

Automatizācija var pēc noteikta grafika apkopot rēķinus, degvielas karšu datus un GPS informāciju, samazinot atkārtotu manuālu datu pārvietošanu. Taču datu sasaistes, apkopošanas un aprēķinu noteikumi joprojām ir jādokumentē. Automatizācija padara procesu atkārtojamāku, bet negarantē katra ievades datu punkta vai pieņēmuma pareizību.

Pēc tam biznesa analītikas informācijas panelis var parādīt iegūtos rādītājus un, ja tas ir attiecīgi izveidots, ļaut pārbaudīt to pamatā esošos ierakstus. Ja datu ceļš nav uzticams, pat vizuāli kvalitatīvs panelis var tikai glītāk attēlot izklājlapu skaitļus, neatrisinot to izcelsmes problēmu.

Nākamais solis ir salīdzināt neatkarīgus ierakstus par vienu un to pašu darbību.

Vienā no mūsu projektiem pārdevēju iesniegtie klientu apmeklējumu pārskati tika salīdzināti ar ERP datiem un uzņēmuma automašīnu GPS informāciju. Neatbilstības tika automātiski atzīmētas, lai vadītājs tās pārbaudītu. Tādējādi vadītājam līdzās pārdevēju sniegtajai informācijai bija pieejams arī neatkarīgs datu avots.

To pašu principu var izmantot ilgtspējas pārskatos. Degvielas patēriņa datus var salīdzināt ar GPS nobraukumu. Ja abu rādītāju attiecība negaidīti mainās, ir pamats pārbaudīt iemeslu. Tas var būt saistīts ar reālām izmaiņām transportlīdzekļa efektivitātē, nepilnīgiem ierakstiem vai kļūdu kādā no datu avotiem.

Šāds salīdzinājums pats par sevi neatklāj neatbilstības cēloni. Tas palīdz to pamanīt un izmeklēt laikus, nevis tikai gada pārskata sagatavošanas laikā.

Tātad - vai ilgtspējas pārskatiem var uzticēties, ja nav izsekojami to dati?

Ilgtspējas rādītāja ticamība ir atkarīga no pierādījumiem, kas to pamato, un uzņēmuma spējas izskaidrot, kā tas iegūts.

Ja ceļš no sākotnējā ieraksta līdz publicētajam rādītājam ir pārskatāms, korekciju var izskaidrot un izvērtēt. Ja šis ceļš nav skaidrs, lasītājam ir mazāk pamata novērtēt rezultāta ticamību.

Sākotnējie ieraksti, iespējams, jau atrodas ERP sistēmā, degvielas karšu pārskatos, GPS žurnālos un citās ikdienas darba sistēmās. Trūkstošais posms bieži ir dokumentēta saikne starp šiem ierakstiem un gala pārskatu.

Sāciet ar vienu rādītāju no pēdējā ilgtspējas pārskata. Izsekojiet to līdz sākotnējam ierakstam. Pierakstiet, caur kurām sistēmām tas izgājis, kādas definīcijas un pieņēmumi izmantoti un kādas izmaiņas veiktas ceļā.

Pēc tam uzdodiet sev vienu jautājumu:

Kuru no pēdējā ilgtspējas pārskata rādītājiem būtu visgrūtāk izsekot līdz tā sākotnējam avotam?