Vai jūsu dati var kļūt par ieņēmumu avotu?

Kāds loģistikas uzņēmums saņem negaidītu jautājumu: vai tas būtu gatavs pārdot piekļuvi saviem piegāžu datiem?

Apdrošinātājs vēlas šos datus izmantot, lai izveidotu precīzāku braukšanas riska modeli dažādiem reģioniem.

Taču piegāžu datos ir informācija par maršrutiem, laikiem, piegāžu apjomiem un klientu atrašanās vietām.

Piekļuve šādiem datiem ārējam uzņēmumam rada saprotamu jautājumu par kontroli un datu aizsardzību.

Taču pirms sarunu pārtraukšanas ir vērts uzdot vēl vienu jautājumu:

Vai apdrošinātājam patiešām ir nepieciešami paši dati - vai arī tikai atbilde, ko šie dati var sniegt?

Kāpēc “pārdot savus datus” izklausās pēc slikta darījuma?

Tam ir pamatots iemesls.

Nododot partnerim neapstrādātus piegāžu datus, uzņēmums nodod arī informāciju par klientu atrašanās vietām, maršrutiem, piegāžu laikiem, apjomiem un citiem datiem, kuriem var būt gan komerciāla, gan personas datu aizsardzības nozīme.

Tiklīdz šāda datu kopija nonāk ārpus uzņēmuma, rodas vēl viena datu kopija, vēl viena piekļuves robeža un vēl viens izmantošanas scenārijs, kas ir jāuzrauga.

Tāpēc vēlme aizsargāt pamatdatus ir pilnīgi saprotama.

Taču te parādās cita iespēja.

Datu vērtību var nodalīt no pašiem datiem.

Tā vietā, lai partnerim nodotu visu datu kopu, uzņēmums var izveidot konkrētu rezultātu, ko šie dati spēj sniegt.

Ko darīt, ja pārdod nevis datus, bet to, ko tie spēj pateikt?

Datu produkts nav datubāzes kopija.

Tas ir konkrēts rezultāts vai atziņa, kas iegūta no datiem un kurai ir skaidra biznesa vērtība.

Piemēram, tā vietā, lai apdrošinātājam nodotu atsevišķu piegāžu ierakstus, loģistikas uzņēmums varētu aprēķināt reģionālo braukšanas riska rādītāju.

Viens no veidiem, kā šādu sadarbību tehniski īstenot, ir datu tīrā telpa jeb data clean room. Tā ļauj dažādu pušu datiem tikt analizētiem kontrolētā vidē, nosakot, kādi dati un kādi rezultāti var tikt izmantoti vai izvadīti. IAB clean rooms apraksta kā mehānismu datu sadarbībai un mērījumiem, īpaši situācijās, kur svarīga ir datu aizsardzība.

Tas maina arī pašu komerciālo modeli.

Pircējs nemaksā par piekļuvi datubāzei.

Viņš maksā par konkrētu rezultātu, ko šie dati palīdz iegūt.

Un šī pieeja nav ierobežota tikai ar reklāmas vai mazumtirdzniecības nozari.

PwC norāda, ka 46% TMT uzņēmumu datu monetizāciju uzskata par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem nākamajos trīs līdz piecos gados. PwC kā vienu no iespējām min arī apstrādātus datus un datu produktus, kas rada jaunu vērtību no uzņēmuma rīcībā esošās informācijas.

Princips ir vienkāršs: uzņēmumam ir vērtīgi dati, bet citam uzņēmumam ir jautājums, uz kuru šie dati var palīdzēt atbildēt.

Kā praksē izskatās datu produkts?

Atgriezīsimies pie loģistikas uzņēmuma piemēra.

Apdrošinātājam ir konkrēts jautājums:

Kā piegāžu intensitāte un maršrutu raksturs dažādos reģionos ir saistīts ar braukšanas risku?

Tā vietā, lai saņemtu piegāžu ierakstus, apdrošinātāja saskaņotais modelis var tikt izpildīts kontrolētā vidē, izmantojot loģistikas uzņēmuma datus.

Rezultātā apdrošinātājs saņem, piemēram, apkopotu riska rādītāju katram reģionam.

Loģistikas uzņēmums saglabā kontroli pār sākotnējiem datiem.

Apdrošinātājs saņem rezultātu, kas nepieciešams tā biznesa vajadzībām.

Vērtība rodas no aprēķina, nevis no pašas datu kopijas.

Tas padara arī pašu datu produktu daudz konkrētāku.

Lai datu produkts būtu komerciāli izmantojams, nepieciešamas vismaz trīs lietas.

• Jautājums, uz kuru kāds ir gatavs maksāt par atbildi. Pircējam ir jābūt konkrētai biznesa vajadzībai, kuras risināšanā jūsu dati var palīdzēt.
• Uzticams veids, kā iegūt šo atbildi. Aprēķinam jābūt balstītam uz skaidri definētiem datiem, metodoloģiju un rezultātu.
• Skaidra robeža tam, ko saņem pircējs. Uzņēmumam ir jāzina, kādu informāciju drīkst nodot ārpus kontrolētās vides un kādi dati paliek aizsargāti.

Bez šīm trim lietām tehniskā infrastruktūra pati par sevi vēl neveido datu produktu.

Kas datu monetizāciju padara sarežģītu?

Tehnoloģija ir tikai viena daļa no šī jautājuma.

Daudz grūtāks ir jautājums:

Par ko tirgus patiešām ir gatavs maksāt?

Uzņēmumam var būt gadiem uzkrāti piegāžu dati, miljoni darījumu vai detalizēta informācija par klientu uzvedību.

Tas vēl automātiski nenozīmē, ka šie dati ir produkts.

Komerciālā vērtība var būt daudz konkrētāka.

Piemēram:

• reģionālās pieprasījuma tendences;
• apkopoti piegāžu riska rādītāji;
• nozares salīdzinošie rādītāji;
• piegādātāju darbības efektivitātes analīze;
• anonimizētas tirgus tendences;
• prognozes vai citi rādītāji, kas iegūti no vēsturiskajiem datiem.

Visos šajos gadījumos pircējs saņem informāciju, kas palīdz pieņemt lēmumu vai uzlabot kādu procesu.

Savukārt sākotnējie dati paliek uzņēmuma kontrolē.

Šeit būtiska kļūst arī pārvaldība.

• Kam pieder dati?
• Kādiem mērķiem tos drīkst izmantot?
• Kādus rezultātus drīkst nodot partnerim?
• Kā tiek aizsargāta sensitīva informācija?
• Kas notiek, ja mainās aprēķina modelis?

Tāpēc datu monetizācija nav tikai tehnoloģiju jautājums. Tai jāapvieno biznesa vērtība, datu pārvaldība un tehniskie aizsardzības mehānismi.

Tātad - vai jūsu dati var kļūt par ieņēmumu avotu?

Jā - ja uzņēmums nodala datu vērtību no nepieciešamības nodot pašus datus.

Neapstrādātas datu kopas pārdošana ir tikai viens iespējamais modelis, turklāt tas var būt sarežģīts, ja datos ir sensitīva vai komerciāli vērtīga informācija.

Cita pieeja ir pārdot to, ko dati spēj pateikt.

Tas var būt salīdzinošais rādītājs, prognoze, riska indikators, tirgus atziņa vai cits skaidri definēts rezultāts.

Svarīgākais ir atrast jautājumu, uz kuru kāds ir gatavs maksāt par atbildi, un izveidot kontrolētu veidu, kā šo atbildi iegūt.

Jūsu dati var būt vērtīgi ne tikai tāpēc, ko tie satur, bet arī tāpēc, ko tie spēj atklāt - bez nepieciešamības nodot pašus ierakstus.

Tāpēc pirms jautāt:

“Kurš varētu nopirkt mūsu datus?”

ir vērts uzdot precīzāku jautājumu:

“Uz kādu vērtīgu jautājumu mūsu dati var palīdzēt atbildēt - un vai šo atbildi varam sniegt, saglabājot pašus datus savā kontrolē?”