Kā uzņēmumi var koplietot datus, saglabājot kontroli pār tiem?

E-pastam bija viens pielikums, un tā nosūtīšana aizņēma četras sekundes.

Šajās četrās sekundēs pilna gada cenu datu kopa no informācijas, ko uzņēmums kontrolēja, kļuva par vēl vienu kopiju citas organizācijas sistēmā.

Šādā datu pārsūtīšanā nebija nekā neparasta. Tieši tā uzņēmumi ikdienā dalās ar informāciju ar piegādātājiem, auditoriem un biznesa partneriem.

Taču svarīgākais jautājums ir cits: kas notiek ar kontroli pār datiem pēc tam, kad tie ir atstājuši uzņēmuma sistēmu?

Kāpēc datu nosūtīšana nozīmē arī kontroles zaudēšanu?

Kad fails atstāj jūsu sistēmu, pats fails vairs nevar noteikt, kas ar to notiks tālāk.

Līgumā var būt paredzēts, ka saņēmējam fails pēc izmantošanas jāizdzēš, to nedrīkst pārsūtīt tālāk vai arī tas jāizdzēš pēc projekta beigām. Līgums rada saistības. Fails joprojām ir kopija.

Finanšu komanda, kas nosūta cenu lapu piegādātājam, vai operāciju komanda, kas nodod ražošanas datus auditoram, rīkojas atbilstoši ierastai biznesa praksei. Tradicionālā datu koplietošana balstās uz pieņēmumu, ka saņēmējs ar saņemto kopiju rīkosies saskaņā ar vienošanās nosacījumiem.

Šāda pieeja darbojas, kamēr pietiek ar savstarpēju uzticēšanos.

Izaicinājums sākas, kad dati kļūst sensitīvāki, partneru skaits pieaug vai uzņēmumam nepieciešama lielāka kontrole pār to, kam informācija ir pieejama un kā tā tiek izmantota.

Kā izskatās datu koplietošana, ja dati paliek savā atrašanās vietā?

Alternatīva var nozīmēt mainīt to, kas vispār tiek koplietots.

Tā vietā, lai nosūtītu visu datu kopu, uzņēmums var nodrošināt autorizētam partnerim kontrolētu piekļuvi tieši tai informācijai, kas nepieciešama konkrētam mērķim:

• Piegādātājam var būt nepieciešama tikai konkrēta produkta aktuālā cena.
• Auditoram var būt nepieciešami konkrēti operatīvās datubāzes ieraksti, kas vajadzīgi audita veikšanai.

Tieši šeit aktuāla kļūst federētā datu koplietošana.

Tās pamatideja ir ļaut dažādām organizācijām izmantot datus, vienlaikus ļaujot to īpašniekam saglabāt kontroli pār to, kur dati atrodas un ar kādiem nosacījumiem tiem var piekļūt. International Data Spaces ietvars ir veidots, balstoties uz tādiem principiem kā datu suverenitāte, identitāte, autorizācija, droša apmaiņa un savietojamība.

Šis ir arī princips, uz kuru balstās Corellize pieeja datiem un procesu inteliģencei: pirms veidot vēl vienu datu kopiju, mēs izvērtējam, vai informāciju iespējams savienot, analizēt un izmantot tur, kur tā jau atrodas. Mērķis nav pārvietot vairāk datu tikai tāpēc, ka tehnoloģija to ļauj. Mērķis ir padarīt pieejamu īsto informāciju lēmumam, kas jāpieņem.

Šeit būtiska ir atšķirība: Mērķis ir nodrošināt piekļuvi datiem tur, kur tie atrodas, un tieši tam jautājumam, kuram šie dati nepieciešami.

Tas maina arī risku.

Kāpēc tas ir svarīgi, ja uzņēmumam jau ir pieejams tik daudz datu?

Uzņēmumu rīcībā esošo datu apjoms pieaug daudz ātrāk nekā spēja šos datus praktiski izmantot.

World Economic Forum ir ziņojis, ka aptuveni 97% slimnīcu datu paliek neizmantoti, parādot, cik liels potenciāli vērtīgas informācijas apjoms paliek ārpus praktiskas izmantošanas.

Līdzīgs izaicinājums ir arī citās nozarēs:

• Ražotājam var būt ražošanas dati, kas palīdzētu piegādātājam uzlabot kvalitāti.
• Finanšu iestādei var būt informācija, kas palīdzētu partnerim agrāk pamanīt risku.
• Loģistikas uzņēmumam var būt operatīvie dati, kas palīdzētu uzlabot plānošanu visā piegādes ķēdē.

Visos šajos gadījumos uzņēmums vēlas iegūt labumu no datu koplietošanas, vienlaikus saglabājot kontroli pār saviem datiem.

Federētā pieeja ļauj datiem palikt to īpašnieka kontrolē, kamēr autorizēti dalībnieki tiem piekļūst vai tos apstrādā saskaņā ar iepriekš noteiktiem nosacījumiem. Tas ir datu telpas pamatprincips, kas veidots ap datu suverenitāti un uzticamu datu koplietošanu.

Kāpēc tas mērogā darbojas tikai ar atvērtiem standartiem?

Izveidot vienu kontrolētu savienojumu ar vienu piegādātāju ir tehniski īstenojams projekts. Ja katram piegādātājam, auditoram, klientam un partnerim jāveido atsevišķs savienojums, sarežģītība strauji pieaug.

Atvērtie standarti palīdz šo sarežģītību samazināt, izveidojot kopīgus principus tam, kā dalībnieki identificē viens otru, apmainās ar informāciju un nodrošina drošu datu apmaiņu. Tas ļauj jauna partnera pieslēgšanai izmantot jau izveidotu integrācijas principu, nevis katru reizi sākt no jauna.

Tas ir īpaši nozīmīgi ražošanā, kur vairākiem uzņēmumiem nepieciešams apmainīties ar operatīvo informāciju, vienlaikus aizsargājot intelektuālo īpašumu un saglabājot kontroli pār saviem datiem. International Data Spaces pieeja ir veidota, lai atbalstītu drošu datu koplietošanu starp organizācijām.

Tātad - kā uzņēmumi var koplietot datus, saglabājot kontroli pār tiem?

Mainot pašu izpratni par to, ko nozīmē "koplietot datus".

Dažkārt pareizā atbilde joprojām būs nosūtīt failu. Taču, ja saņēmējam nepieciešama tikai konkrēta informācija, kontrolēta piekļuve datiem var būt drošāka nekā vēl vienas pastāvīgas kopijas izveidošana.

Federētā datu koplietošana šo ideju attīsta tālāk: dati var palikt pie to īpašnieka, kamēr autorizēti dalībnieki tiem piekļūst vai tos apstrādā, izmantojot standartizētus un kontrolētus mehānismus. Piekļuves tiesības, identitātes pārbaude, autentifikācija un iespēja izsekot darbībām kļūst par pašas datu koplietošanas arhitektūras sastāvdaļu.

Atšķirība ir vienkārša:

• Kopijas nosūtīšana nodod informāciju citai sistēmai.
• Kontrolēta piekļuve ļauj saglabāt lielāku kontroli pār to, kā šī informācija tiek izmantota.

Nākamreiz, kad kāds lūdz nosūtīt failu, ir vērts uzdot citu jautājumu:

Vai partnerim patiešām nepieciešama visa datu kopa - vai tikai atbilde uz vienu jautājumu?